Skatoties uz Rekša sirmo purniņu, pārņem liels mīļums. Un skumjas sažņaudz sirdi.. Nu kā tā, ka šim burvīgajam sunītim, kurš bezgala mīl visu plašo pasauli, līdz šai baltai dienai nav paveicies satikt labu cilvēku?! Un Reksītim šogad paliek 14...

Sēž sunītis pie savas būdas, klusi vēro apkārtni, piesteidz klāt katram, kurš iet garām. Cilvēka uzmanība un glāsti nav bijusi Reksīša ikdiena, to tagad mīļais opītis no sirds izbauda. Un kā viņš mīl nesteidzīgas pastaigas! Arvien liela interese par dzīvi ir burvīgajam senioriņam, soli solī ar cilvēku viņš paklausīgi soļo pie pavadas, vēro apkārtni un ir tik laimīgs..

Bet mēs lūdzam Augšiņas, lai Reksītis kļūst laimīgs Pa Īstam, lai pie viņa atbrauc laba ģimene un aizved tālu prom no skaļās patversmes dzīves. Reiz jau vienam Ķepu opītim Reksim paveicās, ļoti ceram, ka arī šim fantastiski mīļajam sunītim tiks dota iespēja dzīves nogali vadīt siltā mājā. Ar lēnām ikdienas pastaigām un lielu, lielu mīlestību no Sava Cilvēka puses.