❤ "Sveiki, te Reksis. Sen neesmu rakstījis, gribēju pastāstīt, ka turos gluži braši. Zobiņu gandrīz vairs nav, bet ēdu dūšīgi, actiņas arī labi nerāda, gadās nodomāt, ka kāds akmens vai maiss ir sunītis, toties dzirdu ļoti labi un kāju varu vēl pacelt augstu, augstu, īpaši man tas patīk uz tādu suņu vārtiem, kas negrib draudzēties. Veterinārārsts teica, ka man ir izcila spalvas kvalitāte, joprojām esmu ļoti skaists. Sniegs gan man nepatīk, tāpēc mamma man nopirka jaciņu.
Mammu es katru dienu 3 reizes izvedu pastaigās, kādas 2-3 stundas padzīvojos pa dārzu, manā rīcībā, kopš Frīda aizgāja pa Varavīksnes tiltu, ir 2 būdas, bet pamatā uzturos iekšā, vārtīdamies un gulšņādams pa paklājiem un dīvāniem. Vēl man patīk pasēdēt kādu laiciņu, padomāt un pafilozofēt. Es ar mammu un tēti gribu novēlēt mīļajām Ķepām gaišu un mierīgu Adventes laiku, lai mazāk būtu kreņķu un sāpīgu pārdzīvojumu, lai izdodas daudziem sunīšiem un kaķīšiem atrast siltas labas mājas." ❤

❤ REKSĪT, kāds prieks, TU tik braši turies, ka viss Ķepas kolektīvs bučas sūta! Malacītis, saimnieki jāpaaudzina, nav ko slinkumā izlaisties. Pašam savs apkalpojošais personāls - tas tik ir ko VĒRTS! ❤

❤ PALDIES SAIMNIEKIEM - atverot sava nama un sirds durtiņas, lai pa tām ienāktu sunītis seniora vecumā! Izlasījāt pareizi, Reksīti, kad adoptēja viņam jau bija 14 gadu! Tūlīņ, tūļīņ, pēc pāris mēnešiem jau 16! ❤

❤ Neizsakāmi liels prieks! Lai jums visiem moža oma, labs prāts un veselība turas braši!
❤ PALDIES JUMS NO SIRDS! ❤