❤ ''Sirsnīgi sveicieni Ķepām no Ciemupes Džeka!

Tagad gan Džeks tiek godāts par Džeksi, reizēm par Džeksonu, Draudziņu vai Gudrinieku.
Jau pagājuši gandrīz 8 mēneši, kopš Džeksis ir mūsu ģimenes loceklis, bet sajūta tāda, ka viņš ar mums ir kopā jau sen.

Pirmie mēneši pagāja iepazīšanās un veselības zīmē – pārbaudes pie ārsta, zoba raušana, Džeka rakstura “iepazīšana”, lielā Supersuņa barošana ar karotīti, prieks par Džeka nestajām čībām, sagaidot savējos mājās un vēl un vēl.

Uzceltais voljērs tā arī palicis neapdzīvots, jo jau no pirmās dienas Džeks lika saprast, ka viņa vieta ir blakus ģmenei un ārā viens pats viņš pat neplāno uzturēties.

Vēl vairāk – kļuvis par saimnieces “stalkeri”, Džeksis ir panācis to, ka viņam ir iekārtota vieta arī guļamistabā. Lai arī mīļi ir visi ģimenes locekļi, saimniecei Džeksis seko visu laiku.

Džeka lielākais prieks ir pastaigas – tās viņam tiek divas reizes dienā – no rīta un vakarā. Lai arī kungam gados diemžēl ir problēmas ar kājām, uz staigāšanu viņš nav mudināms.

Džeksis ir gudrinieks, jo jau ļoti labi saprot divus vārdus – “iet staigāt” un “gaidīt”. Gaidīt gan viņam nepatīk, jo tas nozīmē, ka saimniece kādu laiku nebūs blakus, tomēr tad viņš pacietīgi (un reizēm nepacietīgi) apguļas pie vārtiem un gaida. Ja paliek skumīgi, tad drusku savā suņa balsī “pažēlojas”. Bija interesanti arī pirmo reizi dzirdēt Džeka balsi – tā viņam diezgan dobja. Tagad, kad suncis jau kārtīgi iejuties, reizēm viņš padod ziņu arī citiem.

Džeksim ļoti svarīga ir cilvēku klātbūtne. Ja mājās notiek kāds pasākums, viņš vienmēr būs pirmajās rindās. Gatavs dzīvoties lidz pat tumsiņai, bet, ja galīgi nevar izturēt un gribas gulēt, tad jāapguļas tā, lai ar vienu aci tomēr var redzēt arī saimnieci.

Apetīte tagad suncim ir ļoti laba. Pavisam jau aizmirsušies pirmie mēneši, kad saimnieks pacietīgi baroja lielo Supersuni ar karotīti, jo, iespējams, nozīmīgo pārmaiņu dēļ, Džeksis pats ēda nelabprāt.

Džeksim garšo ne tikai svaigie gurķi, bet izrādās arī ogas – ērkšķogu krūma apakšējie zari mums pat nebija jālasa – Džeksis tās notiesāja gardu muti.

Katru rītu Džeksis ir ļoti priecīgs – tā vien liekas, ka viņš atmostoties priecājas, ka ir savās mājās, priecājas, ka tā ir īstenība, nevis sapnis.

Un priecajamies arī mēs, ka Džeksis ir mūsu Draudziņš.''

❤ Lasām šo sirsnīgo Džeksīša saimnieces Andas vēstuli un acis slapjā vietā.. Un kā gan citādi, suncis reiz Ķepās ļoti pacietīgi gaidīja savu ģimeni. Un sagaidīja vislabāko!
Mēs līdz zemei paklanāmies Džeka ģimenes priekšā par to lielo mīlestību un rūpēm, kādā beidzot suncis var baudīt savu dzīvi.
Džeksi bildēs pat atpazīt grūti - kažociņš laistīties laistās, augums iznesīgs (īpaši foto, kur saimniekam nozagta kurpe). Un tas laimes mirdzums, kas viņa acīs!..

Paldies no sirds par Džeku! Lai vienmēr gaiša, saules un mīlestības pilna sunīša Māja!