❤️ Sirsnīgs, sirsnīgs paldies par sveicieniem no AKO (ex. Tamilāna).❤️
Mēs ar smaidu lasām tik pozitīvus, mīlestības pilnus stāstus. AKO saimniece stāsta - kā nu mūsu mīļajam ķepainim iet:

"Ako, suns, kurš dzīvoja divās patversmēs, ar neveiksmīgu adopciju, jūnijā nonāca mūsmājās un apgrieza mūsu dzīvi kājām gaisā. Nē, nepārprotiet, mēs zinājām kā ir, kad ģimenē ir suns, ō, bet Ako ir varens. Aprakstā bija rakstīts, ka gudrs esot. Nu to, ka viņš būs tik gudrs neviens vispār iedomāties nevarēja. Es gan teiktu, ka viņš ir selektīvi gudrs. Suņu skolā viņš sakostiem zobiem izpilda komandas, ko liek, tak galīgi nav interesanti, kad nodarbības vidū 'pieslēdzas' citi četrkājainie...oi, vajadzētu jums redzēt Akosuni, tik iznesīgs, tik paklausīgs, tik graciozs, īsts dienesta suns".❤️

Ako pārsvarā uzturot mājās jautrību: "viņam pietiek ar 2 sekundēm, lai novērotu un pēc tam klusumā atkārtotu. Ō, skapi atvērt-nekādu problēmu, durvis vispār viens pīpis, jo es redzēja vienreiz, ka bēniņos tiek glabāts lielais barības maiss, uzkāpt uz galda. Nu pēdējais kroņa numurs bija piestumt krēslu, pakāpties un no tvaika nosūcēja noķeksēt sviesta paciņu, kas diemžēl nāca lejā ar visu nosūcēja stikla maliņu." Ako saimniece piebilst:" Ko nu par blēņām, es zinu, ka no viņa izaugs brašs suns. Nu saplīsa tvaika nosūcējs? Kā teica vīrs-tam jau bija 4 gadi".

Ako esot arī viens varens sargs: "Savu teritoriju sargā piepilsētas mājā (tur gan mazliet kaimiņa sētu pieķēris klāt, bet kaimiņam suns nav, lai jau sargā tur ar'), viņam patīk uzkāpt kaut kur augstāk un vērot, vērot, vērot, visu laiku būt "uz adatām". Jā, tāpēc vēl tagad gandrīz ziemā sētā stāv galds, kur Ako guļ uz vēro mežu. Mājās arī neviens neielavīsies, uz katru skaņu pie durvīm reaģēs. Ļoti privātīpašniecisks un vokāls". Saimniece vēl stāsta, ka Ako patīk pirts dienas. Un cik gan kolosāli ir zināt, ka ķepainis ir SAVĀ ĪSTAJĀ ģimenē. S-A-V-Ā!

"Neskatoties uz blēņām un "nu, ko tad šodien varenu esi paveicis", mēs ļoti, ļoti mīlam viņu. Mīlu iebāzt galvu viņa lielajās spalvās un bužināt. Bieži tā nevar, jo Ako nav nekāds mīļumiņš, nav sīkas vaļas-jāsargā. Ap 5iem rītā ielien gultā, tad gan ir mīļuma pilns, ļaujas maniem apskāvieniem un tā mēs noguļam vēl mazliet līdz jāceļās. Un mēs ļaujam, jā, man patīk ļaut sunim būt manā gultā, kaut arī milzīgam un spalvainam un tādam, kurš domā, ka spilvens ir viņa", ar drusku sarkasma.

PALDIES, MĪĻIE - brīnišķīgs LAIMĪGAIS STĀSTS!❤️ Ķepas ir no sirds laimīgas, mūsu diena sirdsgavilēs par Jūsu laimīgo kopābūšanu un AKO ķepu sirsnīgo dzīvi!❤️

AKO saimniece dalās ar AKO superīgajiem māju momentiem