Vai Jūs uzskatāt, ka humāni atļaut dzīvniekam ciest, zinot, ka viņam nav iespējams palīdzēt?

Rubrika "Gundega paskaidro"
('Longread')

Šodien mums Ķepās ir skumja diena, jo dažreiz cilvēka emocijas iet pretrunā ar veselo saprātu un žēlastību.
Ne vienmēr mēs varam izglābt visus Ķepu iemītniekus, bet tas nenozīmē, ka mēs neesam uzticami vai ka mēs esam zvēri un liekuļi. Pirms kaut kādas blēņas ienāk internetā, mēs uzrunājam Jūs:

Argo.
Suns, kas nokļuva Ķepās 2022.gada 24.augustā. Ar uz iekšu iekritušām acīm, atļimušu seju, dzīvojis ķēdē pie būdas. Ņemot vērā dzīvnieka veselības problēmas, protams, ka viņš tika nogādāts LLU Veterinārajā klīnikā, kur sākotnēji, veicot diagnostiku, nebija iespējams saprast - kāpēc dzīvniekam visi muskuļi, kas ir uz sejas un aukslējām, ir "nokrituši", noslīdējuši uz leju, acis vairs neatrodas acu dobumos, bet gan dziļi iekšā galvā, vaigi neatrodas tur, kur viņiem jābūt.
Argo. Fantastisks, draudzīgs un komunikabls. Jā, tāds viņš bija.
Līdz tam vienam rītam, kad, aizejot uz voljēru, konstatējām, ka suns ļoti dīvaini tur muti uz vienu pusi. Momentāli kopā ar mūsu vetārstu Janu apskatot, tika lemts suni nogādāt LLU Veterinārajā klīnikā,
kur diemžēl diagnoze skarba.. Lauzts žoklis, mežģījums.
Ar šādu diagnozi kā Argo Latvijā varētu būt labi ja pieci suņi.
Šodien, kad mums pašiem jau sirdis pārsāpējušas, no Argo bijušās kaimiņienes saņemam pārmetumus - veselu kaudzi pārmetumiem - ka esam "Nāves nometne".
Ja vien šis cilvēks zinātu, cik daudz laika, nervu un naudas tiek patērēts, lai ārstētu, glābtu..
Un cik šādi pārmetumi mūsu virzienā ir nepamatoti.