UPD.:
❤️ RINGO ADOPTĒTS

✨️ ✨️ ✨️

Dzīvē ne vienmēr izdodas piedzimt ar izcili iedalītām kārtīm - reizēm arī godprātīgās situācijās, kur dzīvnieku ražotājs ir izdarījis no savas puses visu likumā noteikto - savakcinējis, sačipējis, piereģistrējis Latvijas Lauksaimniecības datu centrā (tas, starp citu, daļēji šo kucēnu paglāba).
Tad nu Ringo stāsts. Jeb stāsts "Viens no 156 veidiem - kā dzīvnieki nokļūst patversmēs". Kāpēc tieši 156? Tāpēc, ka tas bija jebkad lielākais dzīvnieku skaits Ķepās.
Ringo palaimējās piedzimt mājā, kurā īpašnieki, neskatoties uz to, ka suņi ir sagrēkojuši, ir godprātīgi. Un par to viņiem 'paldies'! Bet tālākā viņa dzīves daļa nebija ne skaista, ne jauka, bet drīzāk šausmīga.
Ringo aizbrauca uz mājām, kur cilvēkiem iepriekšējais suns dzīvoja ķēdē un divas nedēļas pirms Ringo iegādes bija aizbēdzis. Viņš, starp citu, joprojām klaiņo un nedodas cilvēkiem rokās... Tā nu viņi atveda mājās kucēnu kamoliņu, nākamajā rītā pielika pie tā paša nolādētā šķūņa un piesēja, kucēnam atstājot baltmaizi, sajauktu ar ūdeni un maziem gaļas kniksīšiem. Labu apetīti, draugi!
Saņēmu ziņu no Auces dzīvnieku aizsardzības biedrības meitenēm - "Gundega, ko darīt? Kā šo visu risināt?"
Juridiski.. Juridiski korekta ceļa šādās situācijās nav. Jo ne pašvaldības policijai, ne Pārtikas un veterinārajam dienestam nav iespējas šo te suni izņemt te, tagad un uz sitiena. Vai to vajadzētu darīt? Manā uztverē - jā! Pēc likuma viedokļa - nē! Šādiem saimniekiem ir atļauts laboties. Vienīgais, kas šo kucēnu glābj ir Dzīvnieku aizsardzības likums, kurā iekšā ir vismaģiskākā frāze - "neatstāt dzīvnieku bezpalīdzīgā stāvoklī". Vai 3 mēnešus vecs kucēns piesiets striķī ar kakla siksnu, kuras biezums ir 0.5cm - vai tā ir dzīvnieka atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī vai nē - to jau avārijas situācijās, lai lemj tiesas zāle. Auces DZaBs izsauca pašvaldības policiju, kaimiņi uzrakstīja iesniegumu.. (Arī Auces DZaBs rakstīja iesniegumu policijai, zvanīja, rakstīja iesniegumu Pārtikas un veterinārajam dienestam...)Un? Ko tālāk? Tālāk suns juridiski paliek turpat! Praktiski šīs dāmas kopā ar kaimiņiem šo dzīvnieku nogādāja pie mums - Ķepās.
Un tad nu sākas riņķa dancis.
Zvanu LDC norādītajiem īpašniekiem, kas izrādās kucēna mammas īpašniece, kura ir šokā par dzirdēto, sākumā nedaudz dusmīga, gatava ņemt suni uzreiz pie sevis. Man, kā jau daudziem citiem, kas ikdienā nodarbojas ar dzīvnieku glābšanu, nerodas nekāda ticība, ne uzticība. Esam aizdomu pilni, uzdodam 150 000 jautājumu un runājam, mēģinām saprast - vai cilvēks melo vai nē...
Nākamā diena. Zvana man kāds no Dobeles pilsētas pašvaldības policijas puišiem. Lieki teikt, ka no rīta jau es viņiem biju piezvanījusi pati - nodevusi čipa numuru, nodevusi visu informāciju savu esošo. Puisis, kas zvana, jau ir zvanījis man iepriekš par kādu citu suni un ir ļooti neapmierināta diskusija par to - kā tad tā drīkst.
Rosiniet lietu - Jums ir tādas iespējas! Jūs ļoti labi zinājāt, bijāt klāt, kad tika izlemts šo dzīvnieku nogādāt Ķepās! Jūs informējāt glābējus, ka juridiski korekti tas nav. Ko Jūs vēlaties no manis? Es risinu šo ceļu tālāk juridiski korekti. Kāpēc? Nu tāpēc, ka tas ir mans pienākums, nu jau pēc "407.", bet šādās situācijās visiem der atcerēties burvju frāzi no Dzīvnieku aizsardzības likuma - "neatstāt dzīvnieku bezpalīdzīgā stāvoklī". Tāpēc uzskatu, ka Auces dzīvnieku aizsardzības biedrības meitenes rīkojās juridiski korekti. Cits stāsts būtu, ja viņas šo dzīvnieku būtu paņēmušas pie sevis un meklētu viņam jaunas mājas, neejot juridiski tālāk jau korekto ceļu...
Tad nu sazinājāmies, jeb precīzāk - izrunājāmies, ar Dobeles pilsētas pašvaldības policijas puisi gari un plaši. Uzklausīju viņa viedokli, ka tad jau katrā trešajā mājā būtu kāds jāsoda. Uz kārtējo stāstu par laukiem, ko pēdējo reizi biju dzirdējusi gadus astoņus atpakaļ, uzdevu savu mīļāko jautājumu: "Lūdzu, parādiet to Krimināllikumu vai Administratīvo likumu, kurš ir laukiem. Ak, tāda atsevišķi nav? Nu, tad risināsim pēc esošajiem normatīvajiem aktiem!"
Zvana man saimnieka meita - lūdz, lai sazvanu īpašnieku. Sazvanos ar īpašnieku, izrunājam visu esošo situāciju - gan par dzīvnieka turēšanu, gan par to, ka viņa iepriekšējais suns klaiņo. Un tam visam ir pierādāmie faktori no Facebooka, kur šis suns ir redzēts, kaimiņu iesniegumi utt., utjp. Pagāja pāris dienas un saimnieks saprata, ka viņam suni nevajag, un uzrakstīja atteikumu. Tajā brīdī, kā solījusi, zvanu kucēna mammas saimniekiem un stāstu kā risinās situācija. Pabrīdinu - ja viņi gribēs suni ņemt pie sevis, kā bija sākotnēji plānots, tad viņiem būs jāievēro mūsu līgums. Pa telefonu nolasu līgumu un jūtu, ka otrā pusē cilvēks atplaukst un uzdod jautājumu: "Vai Jūs tiešām parūpēsieties par to, lai viņš nonāktu labās mājās? Mums jau ir 4 suņi. Es nevaru paņemt īsti vēl vienu." "Jā, mēs parūpēsimies!"
Stāsta jautrākā daļa. Inta. Viens no tiem gaišajiem cilvēkiem, kas Ķepas apmeklē diezgan regulāri. Mājās ir 2 suņi, vairāki putni. Un zinu, ka, garāmejot, uzzinot šī suņa stāstu, viņai sariesās acīs asaras. Jo, jā - viņa ir "labīšu" fans. Zvanu Intai un saku: "Kucēns ir juridiski mūsu." Un Inta smej: "Šodien es strādāju - nepaspēšu, bet rīt būšu iepazīties, iziet pastaigā ar savu jauno suni!" Tā nu pēc iziešanas pastaigāties Inta saka: "Es viņu nevedīšu atpakaļ uz voljēru! Tu mani vari nosist! Viņš brauks uz mājām, pie manis!"
Un tā nu Ringo nu jau cita dzīve sākās - ar vārdu nevis "Zilo siksniņu" kā audzētāji apzīmē suņus.
Šis stāsts ar laimīgām beigām nebūtu iespējams, ja kucēna mammas saimniece nebūtu atbildīgi piegājusi šim jautājumam. Ja ne kaimiņi, kas ziņoja Auces DZaBam, un Auces DZaBs, kas riskēja rīkoties ne vienmēr gluži kā likumā teikts, bet klausoties sirdī un sirdsapziņā. Jo nekas nav svarīgāks par sirds likumu. Jūs taču arī neatstātu mazu, 3 gadus vecu bērnu uz ielas. Vai atstātu vienu pašu mājās.. Jūs taču arī, dārgie, rīkotos. Cilvēku bērnus normatīvie akti, paldies Dievam, aizsargā daudz vairāk, nekā dzīvnieku mazuļus, kaut gan sen jau ir pierādīts, ka suns savā emocionālajā attīstībā ir 4-6 gadus vecs bērns, un galu galā - mūsu labākais draugs!
Paldies Intai! Paldies kucēna mammas saimniecei un Auces DZaBam! Vieniem par godaprātu visu darīt kā vajag, otriem par sirdsapziņu un trešajiem par labākajām mājām, uz kādām viņš ir aizbraucis!
Gundega